© 2025. Visas tiesības aizsargātas. Sazinieties: +370 7000 1320 | Pieklustamibas Deklaracija
Diemžēl sāpes mūs pavada visu dzīvi. Bērnībā nokrītot no velosipēda un sasitot ceļgalu, pieskaroties karstam traukam, muguras krika, nepareizi paceļot smagu priekšmetu. Sāpes ir sarežģīta sajūta mūsu ķermenī, kas signalizē par dažādām fizioloģiskām problēmām. Tas ir brīdinājuma signāls, ka kaut kas notiek nepareizi.
Sāpju pieredze katram cilvēkam ir atšķirīga, ir dažādi veidi, kā sāpes ir jūtamas, kā cilvēks tās raksturo. Šīs atšķirības dažos gadījumos var apgrūtināt sāpju definēšanu un ārstēšanu.
Sāpes var iedalīt:
– Akūtas sāpes ir īslaicīgas, ilgst līdz 6 nedēļām un parasti izzūd, kad to cēlonis ir izārstēts.
– Subakūtas sāpes ilgst no 6 līdz 12 nedēļām.
– Hroniskas sāpes ilgst vairāk nekā 3 mēnešus un bieži vien ir grūti pārvaldāmas to sarežģītības dēļ. Tās var būt arī nepārtrauktas, piemēram, artrīta gadījumā, vai periodiskas, piemēram, migrēnas gadījumā. Intermitējošas sāpes atkārtojas, bet pāriet starp uzliesmojumiem.
Diagnostikas process ir vitāli svarīgs, jo precīzs sāpju tips un lokalizācija var palīdzēt noteikt efektīvāko ārstēšanas metodi. Ārsts sāk ar rūpīgu pacienta izjautāšanu – uzdod jautājumus par sāpju raksturu, ilgumu, intensitāti un faktoriem, kas ietekmē sāpes. Lai noskaidrotu sāpju cēloni, var veikt arī fiziskās un medicīniskās pārbaudes, tādas kā rentgens, ultraskaņa vai magnētiskā rezonanse.
Sāpju skalas izmantošana ir nepieciešama, lai novērtētu sāpju intensitāti un uzraudzītu ārstēšanas efektivitāti. Pacientu lūdz novērtēt savas sāpes skalā no 0 līdz 10, kur 0 nozīmē, ka nav sāpju, bet 10 nozīmē nepanesamas sāpes. Šī metodika palīdz ārstam saprast, kā sāpes ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, un dod iespēju adekvāti plānot turpmāko ārstēšanu.
Vieglas līdz vidēji stipras sāpes visbiežāk ārstē ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL). Šīs zāles efektīvi mazina gan sāpes, gan iekaisumu, tomēr tās var izraisīt blakusparādības, piemēram, kuņģa kairinājumu vai pat čūlas. Paracetamolu arī bieži izraksta vieglu līdz mērenu sāpju mazināšanai. Papildus sāpju mazināšanai tas palīdz arī samazināt paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Ir svarīgi šīs zāles lietot saskaņā ar norādījumiem un nepārsniegt ieteiktās devas.
Smagas sāpes—īpaši tās, kas saistītas ar onkoloģiskām slimībām, muguras vai locītavu sāpēm un gadījumos, kad tradicionālā ārstēšana nav efektīva—bieži ārstē ar opioīdu pretsāpju līdzekļiem. Opioīdi ir narkotiskas vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un tiem ir spēcīga pretsāpju iedarbība. Neskatoties uz to efektivitāti, šīs zāles var radīt atkarību, abstinences simptomus un laika gaitā mazināties to efektivitāte. Turklāt opioīdu lietošana saistīta ar ievērojamu blakusparādību risku, tostarp elpošanas nomākumu.
Opioīdu lietošana jāuzrauga ārstam un rūpīgi jāpārvalda.
Pirms opioīdu nozīmēšanas ārstam jāizvērtē, vai to lietošanu var atlikt, sākot ārstēšanu ar centrālās darbības pretsāpju līdzekli, kas nav opioīds, bet kam ir līdzīgas īpašības kā muskuļu relaksantiem, pretkrampju līdzekļiem un antidepresantiem.
Muguras sāpes ir viens no visbiežāk sastopamajiem sāpju veidiem, un tās var būt gan akūtas, gan hroniskas. Akūtas muguras sāpes parasti ārstē ar NPL, taču ilgstošām sāpēm var būt nepieciešama integrēta pieeja, ieskaitot fizioterapiju, antidepresantus vai pat opioīdus, atkarībā no sāpju smaguma.
Ortopēdiskas sāpes, kas saistītas ar locītavu, muskuļu vai kaulu bojājumiem, bieži tiek ārstētas ar NPL, fizioterapiju un, ja nepieciešams, spēcīgākiem pretsāpju līdzekļiem. Ir svarīgi pievērst uzmanību pacienta individuālajai reakcijai uz ārstēšanu un pēc vajadzības regulēt zāļu devu.
Nugaros skausmas – vienas iš dažniausių skausmo tipų, gali būti tiek ūminis, tiek lėtinis. Ūminis nugaros skausmas dažniausiai gydomas nesteroidiniais vaistais nuo uždegimo (NVNU), tačiau ilgalaikis skausmas gali reikalauti integruoto požiūrio, įskaitant fizinę terapiją, antidepresantus ar net opioidus, priklausomai nuo skausmo stiprumo.
Vėžio sukeltas skausmas yra itin sudėtingas ir dažnai reikalauja stiprių skausmą malšinančių vaistų, įskaitant opioidus. Gydytojai taip pat gali rekomenduoti palaikomąją terapiją, pavyzdžiui, psichologinę pagalbą ar alternatyvius metodus, tokius kaip akupunktūra, siekiant palengvinti paciento būklę.
Pieņemot lēmumus par sāpju ārstēšanu, ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus. Tikai medicīnas speciālists var pienācīgi izvērtēt ne tikai pretsāpju līdzekļu efektivitāti, bet arī iespējamo blakusparādību, kontrindikāciju un brīdinājumu risku, kas saistīts ar zāļu lietošanu.
Pašārstēšanās vai zāļu maiņa bez profesionāla vadības nav ieteicama.
Obligāti jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, lai noteiktu vispiemērotāko sāpju ārstēšanas metodi.
Informācija veselības aprūpes speciālistiem:
Lai izvērtētu, vai opioīdu terapijas uzsākšanu var atlikt, skatiet neirologa Dr. Gintarės Žemgulytės rakstu žurnālā Pain Medicine. Raksts pieejams šeit:
Papildu informācijai varat zvanīt pa tālruni: +370 7000 1320
Uz informāciju balstīta:
-Management of cancer pain in adult patients: ESMO Clinical Practice Guidelines. Annals of Oncology, 2018
-European guidelines for the management of chronic nonspecific low back pain in primary care. Eur Spine J (2006).
© 2025. Visas tiesības aizsargātas. Sazinieties: +370 7000 1320 | Pieklustamibas Deklaracija